Teika par Dzerkaļiem un par Cirmas ezeru

Tur, kur tagad atrodas Cirmas ezers, sensenos laikos bija dīķis ar laipām, kur ciema meitenes nāca mazgāt veļu. Ciema iedzīvotāji mēļoja, ka kaut kur tuvākajā apkārtnē atrodas apburta vieta, kuru atrodot, visas neprecētās meitenes apprecēsies.

Kādu dienu visas ciema meitenes sapulcējas pie dīķa, mazgāja veļu un tenkoja. Pēkšņi tālumā debesīs parādījās tumšs mākonis, kurš tuvojās dīķim, kur meitenes mazgāja veļu. Viss satumsa, milzīgais mākonis izpletās pār dīķi , meitenes izbīlī saskrēja tuvāk kopā un piespiedās viena otrai, bet viena meitene izbijusies iekliedzās «Cyrms!».

Šajā brīdī milzīgais mākonis norībēja, un gluži kā no gigantiska kausa ūdens izlija dīķa vietā, pārvēršot to par ezeru. Meitenes mākonis neskāra, viņas palikā stāvot uz mazas saliņas. Meitenes saprata, ka burvju vieta nu ir atklāta. Nepagāja ne pusgads, kad visas neprecētās meitenes apprecējas.

Sala tika nosaukta par „Līgavu Salu". Izveidojušos ezeru nosauca par Cirmu, pateicoties Cirma ezeram ciematiņš kļuva vairāk apdzīvots un pārvērtās ciemā. Ciemu pārdēvēja par Dzerkaļiem, kā meiteni, kura izteica burvju vārdu.

Laiks iet, viss mainās, cik gadu jau ir pagājis. Bet vēl joprojām klīst teiksmas, par Dzerkaļiem - apburtu un romantisku vietu. Daudzi jaunlaulātie appriecējas tieši šeit, un līdz šai balta dienai dzīvo mīlestībā un saticībā.

Ticēt vai nē? Izlemt jums......

Par mums